Holdinga uzņēmums
Uzņēmumu reģistrācija
Pēdējās izmaiņas: 2018-03-03
Latvija nav labākā vieta, kur izveidot holdinga uzņēmumu (holdingu), tomēr Latvijā reģistrēts uzņēmums var tikt iekļauts uzņēmumu grupā kā meitas sabiedrība, ka arī Latvijas uzņēmumam var piederēt daļas citos uzņēmumos.

Latvijā reģistrētam uzņēmumam ir diezgan daudz priekšrocību (diemžēl, sākot ar 2018.gadu priekšrocību ir mazāk).

Kas ir Latvijas holdinga uzņēmums?

Latvijas normatīvajos aktos nav holdinga definīcijas. Latvijas holdings tā ir parasta sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība. Reģistrācijas process un ar reģistrāciju saistītās prasības holdingam pamatā ir tādas pašas, kā "parastai" kapitālsabiedrībai.
Citu uzņēmumu kapitāldaļu turēšana, kā arī kapitāldaļu pirkšana un pārdošana, - tie ir daži no darbības veidiem, ar kuriem var nodarboties Latvijas holdings. Un Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība var nodarboties ar neierobežota skaita darbības veidiem, ja attiecīgie darbības veidi nav aizliegti ar normatīvajiem aktiem.

Sakarā ar izmaiņām normatīvajos aktos, Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības izmantošana holdinga režīmā ir kļuvusi izdevīgāka. Likumdošanas izmaiņu rezultātā "pasīvais ienākums" (ienākums no intelektuālā īpašuma, dividendēm, kapitāla daļām), kuru gūst Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība, nav apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk arī, - UIN).

Likumdošanas izmaiņas, kuru dēļ Latvijas uzņēmumu var izmantot holdinga režīmā.

Tā kā Latvijas Republika ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tad Latvijas Republikas likumdošanai jāatbilst Eiropas Savienības direktīvām. Tai skaitā, tā saucamajai Mātes - meitas uzņēmumu direktīvai un Procentu un autoratlīdzību direktīvai.

Tāpēc, 2011.gada 15.decembrī Saeima pieņēma attiecīgus grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (turpmāk, - UIN likums), piemēram, grozīja 3.panta 4.daļu un 6.panta 4.daļas 9.punktu.
Saskaņā ar grozījumiem, sākot no 2013.gada 01.janvāra, Latvijas uzņēmumu izmaksātās dividendes nerezidentiem (juridiskām personām) nav apliekamas ar UIN.
Tāpat, sākot 2013.gada 01.janvāri ar UIN nav apliekami ienākumi no kapitāla daļu (akciju) pārdošanas.
Kā arī, sākot 2013.gada 01.janvāri ar UIN nav apliekami procentu maksājumi un maksājumi par intelektuālo īpašumu, ja maksājumi ir veikti juridiskām personām.

Sākot ar 2018.gada 01.janvāri stājas spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums. Saskaņā ar likumu, Latvijas holdinga uzņēmumam pamatā tiek saglabātas noteiktas priekšrocības. Tomēr, priekšrocību ir mazāk saistībā ar pētniecības un attīstības izdevumiem, kapitāla daļu pārdošanas gadījumā un ja uzņēmums saņem dividendes.
Pamatā, lai sākot ar 01.01.2018 uzņēmumam būtu tiesības izmantot atvieglojumus, uzņēmumam ir jāveic arī cita veida saimnieciskā darbība (papildus kapitāla daļu "turēšanai" vai pārdošanai).
Galvenā atšķirība starp "veco" un "jauno" likumu ir tāda, ka, saskaņā ar "jauno" likumu, uzņēmumu ienākuma nodoklis pamatā ir jāmaksā peļņas sadalīšanas gadījumā, nevis peļņas gūšanas gadījumā.

Pastāv izņēmums no augstāk minētā. Maksājumi uz zemu nodokļu un beznodokļu valstīm un teritorijām ir apliekami ar UIN.

Ienākums no kapitāla daļu un akciju pārdošanas.

Latvijas kapitālsabiedrībai var piederēt kapitāla daļas un akcijas jebkādās citās sabiedrībās un Latvijas kapitālsabiedrība var pirkt un pārdot citu uzņēmumu kapitāla daļas un akcijas. Ja šādas darbības rezultātā Latvijas uzņēmums gūst peļņu, tad šāda peļņa pamatā nav apliekama ar UIN (ar vienu izņēmumu). Peļņa no šādas darbības ir apliekama ar UIN, ja Latvijas uzņēmums gūst peļņu no zemu nodokļu vai beznodokļu valstī (teritorijā) reģistrēta uzņēmuma daļu pārdošanas.

Kāds ir pamatojums, lai peļņa no kapitāla daļu un akciju pārdošanas nebūtu apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli?

  • Saskaņā ar UIN likuma 1.panta 21.daļu ("jaunā" likuma 2.daļu), par akcijām uzskata kapitāla daļas, akcijas, pajas un citus dokumentus, kuri rada tiesības saņemt dividendes.
  • Saskaņā ar UIN likuma 1.panta 6.daļu, par dividendēm tiek uzskatīts ienākums (naudā vai citās lietās) no kapitālsabiedrības kapitāla daļām un akcijām, no kooperatīvās sabiedrības pajām, kā arī no citām tiesībām (kas neizriet no parādu saistībām) piedalīties peļņas sadalē.
    Dividendes nav ienākums, kurš gūts likvidācijas gadījumā un personālsabiedrības peļņas sadales gadījumā.
  • Saskaņā ar "jaunā" likuma 13.pantu un Ministru kabineta noteikumiem, uzņēmumam ir tiesības samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu par pārdoto kapitāla daļu summu, ja tiek izpildīti visi zemāk minētie noteikumi:
    • Uzņēmums ir pārdevis tiešās līdzdalības akcijas vai kapitāla daļas.
    • Atsavināšanas brīdī kapitāla daļu / akciju turēšanas ilgums ir vismaz 36 mēneši.
    • Persona (uzņēmums), kura akcijas / kapitāla daļas tika atsavinātas, nav reģistrēts (neatrodas) zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā.
    • Uzņēmumu vai darījuma galvenais nolūks nav nav bijis izmantot likumdošanā noteiktos atbrīvojumus no akciju / kapitāla daļu atsavināšanas aplikšanas ar nodokli. Tātad, uzņēmumam būtu jābūt ienākumiem arī no cita veida saimnieciskās darbības, ne tikai no akciju atsavināšanas. Jautājums varētu būt par ienākuma no akciju atsavināšanas attiecību pret ienākumu no cita veida saimnieciskās darbības.
    • Pārdotās akcijas / kapitāla daļas dod tiesības saņemt dividendes.

    Par periodu, kurš beidzas 31.12.2017.

Izmaksātās un saņemtās dividendes.

Ir tiesības nemaksāt nodokli par saņemtajām dividendēm, ja tiek izpildīti visi turpmākie nosacījumi (likuma 6.pants):
  • Dividendes ir saņemtas no uzņēmuma, kurš ir maksā uzņēmumu ienākuma nodokli vai dividenžu izmaksātājs ir ieturējis nodokli no maksājuma.
  • Dividenžu izmaksātājs nav reģistrēts zemu nodokļu vai beznodokļu zonā / teritorijā.
  • Dividenžu izmaksātājs nav samazinājis savu ar nodokli apliekamo bāzi par izmaksātajām dividendēm.
  • Dividenžu izmaksātājam nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss.
  • Uzņēmumu vai darījuma galvenais mērķis nav bijis izmantot atbrīvojumu no dividenžu aplikšanas ar nodokli.
Piemēram, Latvijas uzņēmums ir saņēmis dividendes no Igaunijas uzņēmuma (Igaunijas uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja), Latvijas uzņēmumam ir peļņa, Latvijas uzņēmuma dalībnieki nolemj peļņu sadalīt un izmaksāt dividendes. Šādā gadījumā Latvijas uzņēmumam ir tiesības nemaksāt UIN par dividenžu summu, kuras ir saņemtas no Igaunijas uzņēmuma.

Par periodu, kurš beidzas 31.12.2017.

Samaksa par intelektuālo īpašumu.

Saskaņā ar UIN likuma 1.panta 8.daļu ("jaunā" likuma 22.daļu), samaksa par intelektuālo īpašumu ir jebkurš maksājums par:
  • jebkurām autortiesībām;
  • tiesībām izmantot autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, filmas, fonogrammas, patentus, preču zīmes, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu;
  • tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas;
  • ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas izmantošanu;
  • informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi
Ja Latvijas uzņēmums maksā nerezidentiem (juridiskām personām) par intelektuālo īpašumu, tad Latvijas uzņēmumam nav pienākums ieturēt UIN no šāda maksājuma. Tādējādi, augstākminētā samaksa par intelektuālo īpašumu nav apliekama ar UIN, ja samaksas saņēmējs nav zemu nodokļu vai beznodokļu valsts (teritorijas) uzņēmums.

Ja Latvijas uzņēmums saņem samaksu par intelektuālo īpašumu, tad šāda samaksa palielina Latvijas uzņēmuma ieņēmumus.
Sākot ar 2018.gadu, kamēr uzņēmuma nerodas ar nodokli apliekamā bāze, uzņēmumam nav pienākums maksāt UIN par saņemto atlīdzību par intelektuālo īpašumu.

Par periodu, kurš beidzas 31.12.2017.

Procenti.

Tāpat, kā no samaksas par intelektuālo īpašumu, arī no veiktajiem procentu maksājumiem Latvijas uzņēmumam pamatā nav pienākums ieturēt UIN, ja saņēmējs ir juridiska persona, kura nav reģistrēta zemu nodokļu vai beznodokļu valstī (teritorijā).

Tomēr, noteiktos gadījumos Latvijas uzņēmumam var rasties pienākums ieturēt (maksāt) UIN no izmaksāto procentu daļas (piemēram, ja procentu likme pārsniedz noteiktu apmēru).

Saņemtie procenti palielina uzņēmuma peļņu (vai samazina zaudējumus). Bet pienākums maksāt UIN rodas tad, kad rodas ar UIN apliekamā bāze (piemēram, īpašnieki nolemj izmaksāt dividendes). Ja apliekamās bāzes nav, tad UIN nav jāmaksā.

Par periodu, kurš beidzas 31.12.2017.

Nodokļu konvencijas.

Latvija ir noslēgusi nodokļu konvencijas ar aptuveni 60 valstīm. Nodokļu konvencijas ir noslēgtas ar gandrīz visām Eiropas Savienības valstīm un daudzām bijušās Padomju Savienības valstīm.

Nodokļu konvencijas novērš dubultu aplikšanu ar nodokļiem un nosaka valsti, kurā ienākums vai cits objekts tiek aplikts ar nodokļiem.

Darbības veidi. Kā atsevišķi izdevumi ietekmē ar UIN apliekamo ienākumu?

Latvijas holdingam ir tiesības nodarboties ar neierobežotu skaitu darbības veidu, kuri nav aizliegti likumdošanā (tomēr, atsevišķu darbības veidu veikšana ir nepieciešama licence).

Diemžēl, secinājums ir tāds, ka saskaņā ar "jauno" likumu priekšrocību ir mazāk.

Saskaņā ar "veco" likumu, piemēram, ja uzņēmumam ir peļņa 100 eiro un uzņēmuma pētniecības, attīstības izdevumi ir 50 eiro, tad UIN ir nulle. Un ja uzņēmuma īpašnieki nolemj izmaksāt dividendes, tad par dividendēm ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, likme 10%. Tātad, ja peļņa ir 100 eiro, tad kopējais nodokļu apmērs ir 10 eiro un kapitāla daļu īpašnieki saņem 90 eiro.

Saskaņā ar "jauno" likumu, ja uzņēmuma peļņa ir 100 eiro un īpašnieki ir nolēmuši izmaksāt dividendes, tad kopējais nodokļu apmērs (jāmaksā tikai UIN) ir 25 eiro un īpašnieki saņem 100 eiro.

Par periodu, kurš beidzas 31.12.2017.

Nodokļi no darba algas.

No darba algas ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN).

Nodokļu likmes:
VSAOI pamatlikme ir 35.09% (11% tiek ieturēti no darba algas; pārējo daļu maksā darba devējs).
Darba devējam pirms darba algas izmaksas no algas ir jāietur IIN (dažādas likmes: 20%, 23% un 31,4%).
Darba devējam jāmaksā URVN 0,36 euro mēnesī par katru darbinieku.

Par periodu, kurš beidzas 31.12.2017.

Nodokļi par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem.

Ja Latvijas uzņēmums maksā citas valsts uzņēmumam (nerezidentam) par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem, tad Latvijas uzņēmumam ir pienākums ieturēt UIN no šādiem maksājumiem.
Tomēr, ja starp Latvijas Republiku un attiecīgo valsti ir noslēgta nodokļu konvencija, tad Latvijas uzņēmuma ir tiesības no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasīt atļauju neieturēt UIN no attiecīgajiem maksājumiem vai arī ieturēt UIN pēc zemākas likmes.

Publiski pieejamā informācija.

Jebkurai personai ir tiesības iegūt informāciju par sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrības (AS) valdes locekļiem.
Tāpat, jebkurai personai ir tiesības iegūt informāciju par SIA kapitāla daļu īpašniekiem.
Informāciju var iegūt vēršoties Uzņēmumu reģistrā, kā arī informāciju var iegūt elektroniskā veidā no lursoft.lv un firmas.lv.

Attiecībā uz AS, nav pienākuma Uzņēmumu reģistrā iesniegt informāciju par AS akcionāriem.
"Latvijas Centrālais depozitārijs" (LCD) uztur akcionāru reģistru tām AS, kuru akcijas tiek kotētas biržā un LCD arī reģistrē uzrādītāja akcijas.
Pēc attiecīgās AS pieprasījuma, LCD var uzturēt akcionāru reģistru tādai AS, kuras akcijas netiek kotētas biržā.
Saskaņā ar Komerclikuma 234.pantu, akcionāru reģistru ved attiecīgās AS valde.

Kontrolētā ārvalstu uzņēmuma ienākuma aplikšana ar nodokļiem (CFC-rules).

Latvijā nav (netiek piemērotas) tā saucamās CFC-rules. Latvijas holdingam nav pienākums Latvijā maksāt nodokļus par savu meitas uzņēmumu peļņu.

Transferta cenas. Kontrolētie darījumi.

Latvijas holdingam ir pienākums palielināt ar UIN apliekamo summu, ja Latvijas uzņēmums:
  • Pārdod preces vai sniedz pakalpojumus saistītam uzņēmumam par cenām, kuras ir zemākas par tirgus cenām.
  • Pērk preces vai saņem pakalpojumus no saistīta uzņēmumam par cenām, kuras ir augstākas par tirgus cenām.
  • Veic cita veida darījumus (piemēram, procentu maksājumi par aizdevumu) ar saistītu uzņēmumu un darījuma cena (vērtība) atšķiras no tirgus cenas.
Lai noteiktu tirgus cenu, jāizmanto šādas metodes:
  • Salīdzināmo nekontrolēto cenu metode.
  • Tālākpārdošanas cenu metode.
  • Izmaksu pieskaitīšanas metode.
  • Darījumu tīrās peļņas metode.
  • Peļņas sadalīšanas metode.



Komentāri, jautājumi







Jūs var interesēt: